Laulības izaicinājums. Vai vajag Baznīcas svētību?

Palielināt attēlu

Daudzi pāri mūsdienās vēlas „pārbaudīt” viens otru un uzsāk kopdzīvi bez laulības. Līga mums raksta: “Apmēram pirms gada mans mīļotais man pateica vārdus, ko es ĻOTI gaidīju: „Es Tevi mīlu! Esmu gatavs Tevis dēļ uz visu, pat dzīvību atdot!” Mēs sākām dzīvot kopā pie mana drauga vecākiem. Viss bija lieliski, līdz kādu dienu es ieminējos par laulībām. Ar šo brīdi mūsu attiecības sāka jukt. Kāpēc?”

Domāju, ka vismaz viens no jums sev uzdeva mūžseno jautājumu: un ja nu viņš (vai viņa) nav īstais? Taču, priekšlaicīgi baudot dzimumattiecības un citas tikai laulības dzīvei paredzētas uzvedības formas, mīlnieki runā pretim paši savam mērķim. Faktiski viņi vēl nav noskaidrojuši, vai ir gatavi laulībai, bet jau dzīvo kā laulātie ar visām reālajām un iespējamajām sekām. Diemžēl šķiršanās šādiem pāriem mēdz būt tikpat sāpīga vai pat vēl sāpīgāka nekā laulātā drauga zaudēšana. Vēl sāpīgāka tādēļ, ka tādām attiecībām nav Dieva svētības un ar tām pāris var sabojāt vai pat padarīt neiespējamu abu kopīgo nākotni. Attaisnojums, ka mīlnieki taču vēlas salaulāties, bet tikai tad, kad būs viens otru pārbaudījuši un iepazinuši, ir drīzāk atruna, aiz kuras slēpjas bailes no laulības.

Laiku tomēr vajag
Laiks tomēr ir nepieciešams -  otra cilvēka labākai iepazīšanai, lai atbildētu uz jautājumu, vai izvēlētais dzīvesdraugs ir īstais. Parasti saka, ka tas ir vismaz viens gads – lai iepazītu savu otro pusi visos gadalaikos. Tas arī ir „standarta” saderināšanās laiks. Tomēr, lai izvairītos no nevajadzīgām ciešanām tad, ja izvēlētais tomēr nav „īstais”, pārim jāatturas no tādām uzvedības formām, kas normāli raksturīgas tikai laulībai.

Seksuālā saderība
Seksualitāte ir pakļauta un kalpo cilvēkam, nevis otrādi. Labs sekss laulībā drīzāk ir māksla un zinātne, nekā dabas rotaļa, īpaši pēc pirmās sajūsmas laika. Seksuāli vissaderīgākie pāri pēc kāda laika var kļūt vienaldzīgi viens pret otru, bet biklie jaunlaulātie, kas viens otru iepazīstot pirmoreiz, ir kūtri un neveikli, ar laiku var kļūt patiesi saderīgi un atraisīti arī seksā. Sava seksuālā dzīve ir jāveido laulātajiem pašiem, nevis jāpaļaujas uz labu veiksmi. Tādēļ argumentam par seksuālās saderības vai nesaderības noskaidrošanu pirms laulībām nav pamata.

Gatavošanās laulībai
Pēc statistikas mūsdienās cilvēki aizvien biežāk spēj apliecināt savu mīlestību, dodoties Baznīcas laulībā. Tas ir neparasti nopietns un atbildīgs solis un ģimenes dzīvi gatavi uzsākt tikai morāli nobrieduši cilvēki. Te liela nozīme pirms laulībām veiktajam sagatavošanās darbam, arī piedaloties Baznīcas rīkotajos laulāto kursos, kuros pāri pēc īpašas programmas veic Baznīcas atbalsta laulības dzīves un sevis pašu labāku iepazīšanu. Kursu būtība – ja cilvēks vēlas saņemt laulību Baznīcā, tad ir jāļauj Dievam īstenot sagatavošanās procesu. „Kas paļaujas uz Dievu, nekad netiek pievilts,” saka sv.Raksti. Dievs vislabāk palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu, jo Viņš vistālāk redz mūsu dzīvi un zina, kāda tā būs nākotnē.

Varbūt „zaksā”
Ko lai saka tiem, kas nevēlas runāt par laulību Baznīcā, kas domā, ka laulāto laime ir tikai un vienīgi viņu pašu rokās, negrib uzņemties „lieku atbildību, sarežģīt”. Vai tas neliecina par īstas gatavības trūkumu doties laulībā? Un vai bailes uzņemties atbildību „uz mūžu” ir tā īpašība, ko jūs vēlaties atklāt savā dzīvesdraugā? Padomājiet paši. Kādēļ sarakstīties dzimtsarakstu nodaļā ar cilvēku, par kuru vēl neesat tik ļoti pārliecināts, lai laulātos baznīcā. Šaubas un varbūtības nekad nav bijušas un nav patiesas mīlestības apliecinājums.

Par laulību ir jārūpējas
Dažkārt cilvēki saka, ka arī Baznīcas laulībā dzīvojošie šķiras un ir nelaimīgi. Diemžēl tas, ka pāris savas attiecības uzticējis Dievam, nenozīmē, ka laulātie paši par tām var nelikties ne zinis. Dievs par jūsu laulību var rūpēties tikai ar jūsu pašu rokām un kājām, acīm un ausīm – tām uzklausot Dieva vārdu, jums pieņemot sakramentus, kas nes laulības dzīvei nepieciešamās svētības!

Diemžēl pat Dievs nevar palīdzēt tiem, kas, salaulājušies baznīcā, tajā vairs neatgriežas. Tad sanāk kā tajā dziesmā par desmit tūkstoš karotēm, tad, kad vajadzīgs tikai nazis. Ar saviem pūliņiem veidot laulības dzīvi vien ir par maz. Vajadzīga Dieva svētība.

Dažkārt cilvēki nenāk uz baznīcu runāt par laulību, jo ir dzirdējuši par gadījumiem, kad priesteris laulāt atsaka. Taču katrs gadījums ir citāds, un tikai kompetenta garīdznieka atbildes uz šiem jautājumiem var būt apstiprinošas. Nereti cilvēki, kas drīkst laulāties baznīcā, par to nezina!

Mīļo lasītāj, ja arī Tavā sirdī šis jautājums ir nesakārtots un Tu vēlies savu dzīvi dzīvot Dieva svētībā un būt laimīgs, atnāc parunāt par šo un citiem jautājumiem!